Kas ir elektroniskā mūzika?

Elektroniskā mūzika bieži vien tiek uzskatīta par mazāk kvalitatīvu un samākslotu, salīdzinot ar mūziku, kura tiek radīta ar tradicionālo mūzikas instrumentu palīdzību, tomēr priekšstats par to, kas ir un kas nav elektroniskā mūzika bieži vien ir maldīgs. Daudzi uzskata, ka elektroniskā mūzika ir tikai modernā klubu un deju mūzika, kurā izmantoti dažādi skaņu efekti, kurus nevar iegūt, izmatojot akustiskos mūzikas instrumentus, tomēr liela daļa no mūsdienu populārās mūzikas ir radīta, izmantojot elektroniskās ierīces, vai vismaz pārveidojot akustisko mūziku ar elektronisko ierīču palīdzību.

Mūzika, kas tiek spēlēta vairumā mūzikas grupu vai orķestru dzīvajos koncertos tiešām ir akustiskā vai instrumentālā mūzika. Akustiskā mūzika tiek radīta ar mūzikas instrumentiem, kuriem skaņas radīšanai netiek izmantota elektrība, bet gan elastīgo svārstību viļņu radīšana. Elektroniskā mūzika, savukārt, tiek radīta vai pārveidota, izmantojot dažādas elektriskas ierīces. Tas nozīmē, ka elektroniskajai mūzikai ir vairāki veidi, atkarībā no tā, kā tā tiek radīta. Tā var būt akustiskā mūzika, kura ir pārveidota, izmantojot elektroniskas ierīces, vai arī mūzika, kas jau no sākuma ir radīta, izmantojot elektroniskas ierīces.

Mūsdienās elektroniskā mūzika no akustiskās, skaņas ziņā īpaši neatšķiras. Klausītājiem, kuriem nav padziļinātu zināšanu mūzikā un ļoti labi attīstīta dzirde, var likties, ka starp šiem abiem mūzikas radīšanas veidiem nav nekādas atšķirības, tomēr elektroniskās mūzikas pirmsākumos, tā bija daudz citādāka. Elektroniskā mūzika tika izgudrota laika posmā no deviņpadsmitā gada deviņdesmitajiem gadiem līdz divdesmitā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, dažādu eksperimentu rezultātā. Sākotnēji elektroniskā mūzika aprobežojās ar elektroniski sintezētu skaņu apkopojumu, ko izmantoja lai papildinātu akustisko mūziku ar visdažādākajām, ikdienā dzirdamajām skaņām. Vēlāk ar elektroniskiem instrumentiem arī tika radīta mūzika, kas bija pietuvināta akustiskajai mūzikai. Ar laiku elektroniskā mūzika attīstījās arvien vairāk, līdz skaņas bija tik pat kvalitatīvas, kā ar akustiskajiem instrumentiem radītās. Elektroniskā mūzika varēja tikt komponēta un spēlēta, tāpat kā akustiskā mūzika.

Sākotnēji elektroniskās mūzikas atskaņošanai izmantoja tādas atsevišķas sastāvdaļas kā dinamisko slāpētāju, filtru un gredzenu modulatorus, sinusa signālu ģeneratoru, pielāgojama ātruma lentas ierakstītājus (magnetafonus), un skaņas ģeneratorus. Divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados tika radīta ierīces, kas to visu apvieno – sintezators. Šī elektroniskā mūzikas instrumenta radīšana ievērojami attīstīja elektronisko mūziku un paplašināja iegūstamo skaņu diapazonu. Ap šo pašu laiku tika izgudrots arī sekvenceris, kas sintezatora darbību ļāva ieprogrammēt. Sintezators kopā ar sekvenceri un datoru kļuva par plaši izmantojamiem instrumentiem mūzikas radīšanai. Mūsdienās vairums populārās mūzikas tiek radītas ar šīm un citām elektroniskās mūzikas radīšanas ierīcēm.

Divdesmitā gadsimta beigās elektroniskā mūzika jau dominēja populārajā mūzikā, jo to radīt bija vienkāršāk un bija iespējams iegūt vēl plašāku skaņu diapazonu, nekā izmantojot akustiskos mūzikas instrumentus. Arī akustiskā mūzika, mūsdienās parasti tiek pārveidota, izmantojot elektroniskās ierīces, lai tās saknējumu padarītu tīrāku un uzlabotu dažādos veidos. Arī daudzi akustiskie mūzikas instrumenti, mūsdienās tiek papildināti ar elektroniskām ierīcēm, piemēram, skaņas pastiprinātājiem.

Tātad elektroniskā mūzika jau sen vairs nav tikai sintētiski radītas skaņas, ar ko papildināt akustisko instrumentu spēli. Tas ir mūzikas radīšanas vai uzlabošanas veids, kas tiek ļoti plaši pārstāvēts populārajā mūzikā un nu jau arī tiek izmantots pat klasiskās un simfoniskās mūzikas uzlabošanai.