Kas ir pirātiskā mūzika?

Noteikti visi kaut reizi dzīvē ir dzirdējuši tādus vārdu savainojumus kā pirātiskā mūzika, pirātiskās filmas u.c. Daudzi arī vismaz virspusēji arī saprot tā nozīmi un to, ka šādus pakalpojumus izmantot nevajadzētu, tomēr tie kļūst tikai populārāki. Lai izskaustu šo tendenci, vispirms ir jāsaprot kas tieši ir pirātisms un kāpēc tas ir nevēlams.

Vairumā gadījumu pirātisms ietver intelektuālā īpašuma zādzību. Pirātisms ir gan intelektuālā īpašuma nelikumīga izmantošana, gan izplatīšana. Kādreiz pirātisms aprobežojās ar fizisku, nelegālu mūzikas kopēšanu, piemēram, kasešu pārrakstīšanu. Mūzikas industrijā šī tendence radīja bažas, ka tas negatīvi ietekmēs pārdoto ierakstu skaitu. Kad kasetes nomainīja kompaktdiski, šādas darbības veikt bija daudz sarežģītāk, jo tie bija kodēti. Tas nozīmē, ka dziesmas nevarēja tik viegli pārrakstīt, tomēr mūzikas patērētāji ātri vien iemācījās tos atkodēt un iegūt mūziku digitālā veidā. Mūsdienās, interneta pieejamība ļauj šos digitālos failus pavisam vienkārši nodot citiem, kas vēl vairāk negatīvi ietekmē mūzikas biznesu nekā kasešu pārrakstīšana.

Nelegālās mūzikas izplatītāji sākotnēji aizbildinājās ar to, ka tas ir tikai veids, kā ļaut cilvēkiem iepazīt jaunu mūziku. Viņi apgalvoja, ka tas nekādā veidā negatīvi neietekmē mūziķu albumu pārdošanas apjomus, tieši pretēji, ļauj iegūt vairāk klausītāju, kas būs potenciālie albūmu pircēji. Vairāki mūziķi paši savas dziesmas izplata internetā, tieši ar šādu mērķi, tomēr statistikas dati pierādīja, ka albumu pārdošanās apjomi jau labi zināmiem mūziķiem tiešām krītas šo nelegālo darbību dēļ. Vairāki mūziķi un ierakstu kompānijas ir tiesājušās ar nelegālās mūzikas izplatītājiem.

Mūsdienās aktuāli ir arī citi pirātisma veidi. Papildus patērētājiem, kas izplata nelegālo mūziku, ir arī uzņēmumi, kas iesaistās mūzikas pirātismā, pārdodot dziesmas un albūmus, bez tiesībām to darīt. Šos uzņēmumus ir arī grūti sodīt un apturēt, jo vairumā gadījumu viņi darbojas tā saucamajā pelēkajā zonā. Tas nozīmē, ka šie uzņēmumi darbojas valstīs un reģionos, kur nedarbojas starptautiskie autortiesību likumi un vietējie likumi, kas saistīti ar mūzikas izplatīšanu. Arī patērētāji, kuri iegādājas mūziku no šādiem uzņēmumiem ir saistīti ar pirātiskās mūzikas nozari.

Mūsdienās mūziku var iegādāties arī digitālā veidā, kas it kā atvieglo pirātiskās mūzikas izplatītāju darbu, tomēr ir vairākas metodes, kā mūsdienās cenšas ar to cīnīties. Mūzika tiek kodēta dažādos veidos, piemēram, ierobežojot mūzikas atskaņošanas ierīču skaitu, uz kuriem šos failus var atskaņot, vai arī liedzot iespēju failus nokopēt. Par spīti visām šīm preventīvajām darbībām, failus var viegli atkodēt un daudzās vietās tāpat ir iespējams iegādāties mūzikas failus bez jebkādas aizsardzības.

Mūsdienās cīņa ar mūzikas pirātismu vairāk notiek, bloķējot interneta vietnes, kurās iespējams nelegāli lejupielādēt mūziku. Tas ir efektīvāk par audiofailu kodēšanu, tomēr arī ir diezgan grūti izdarāms. Šādas interneta vietnes parasti tiek slēptas vai papildus nelegālās mūzikas izplatīšanai nodarbojas ar legālām aktivitātēm. Katrā ziņā cīņa ar intelektuālā īpašuma zagļiem ir kļuvusi neefektīva, kaut gan intelektuālā īpašuma zādzība ir tik pat nosodāma, kā jebkura cita veida zādzība. Par šādiem pārkāpumiem nebiedē, jo ir grūti pierādīt viņu vainu.

Mūzikas pirātisms nav atbalstāms nekādā veidā. Arī mūziku, tāpat kā jebkuru citu preci vai pakalpojumu, ir godīgi jāiegādājas par to samaksājot noteikto naudas summu. Klausoties vai izplatot nelegālo mūziku tiek apzagts cilvēks, kura mūzika tiek atzīta par labu. Ja pirātiskās mūzikas izmantošanas apjomi turpinās augt tikpat strauji, mūzikas industrija var kļūt daudz nekvalitatīvāka.