Kas ir soulmūzika?

Soulmūzika jeb souls ir populārs mūzikas stils, kuru ir radījuši afroamerikāņu mūziķi divdesmitā gadsimta vidū. Par soulmūzikas radītājiem tiek uzskatīti tādi mūziķi kā Džeimss Brauns un Rejs Čārlzs. Viņi apvienoja līdz tam labi zināmo gospeļmūziku ar džezu un r&b, lai radītu pirmās soulmūzikas skaņas. Tā kā gospeļi ir baznīcas mūzika, soulmūziku daudzi tajā laikā kritizēja un uzskatīja par nepieņemamu, jo gospeļu dziedāšana soulam raksturīgajā skanējumā bija zaimojoša. Gospeļi bija viens no būtiskākajiem afroamerikāņu ieguldījumiem kristietībā un šo dziesmu sasaistīšana ar seksu, mīlestību, sievietēm un citām grēcīgām lietām tajā laikā bija ļoti riskanta, tomēr daudzi soulmūziku pieņēma un tā kļuva pat ļoti populāra.

Soulmūzika ik strauji guva popularitāti tieši atšķirīgā rakstura dēļ. Tai raksturīgs viegli iegaumējams ritms, kas var tikt papildināts ar ritmiskiem aplausiem un improvizētas ķermeņa kustības. Vēl soulmūziķi bieži izmantoja sasaukšanos ar kori, bekvokālistiem vai klausītājiem, lai dažādotu savu dziedājumu. Protams, vēl viena neatņemama soulmūzikas sastāvdaļa ir ļoti spēcīgs, intensīvs vokāls. Ne katrs var dziedāt soulu, jo šim mūzikas stilam ir nepieciešams ļoti īpatnējs balss tembrs.

Soulmūzikai ātri vien radās vairāki veidi un apakš stili. Gospeļu mūzika tika apvienota ne tikai ar r&b, bet arī ar rokenrolu un citiem mūzikas stiliem. Daudzas mūzikas ierakstu kompānijas sāka noslēgt līgumus ar soulmūziķiem un pat tika radītas jaunas, tieši uz soulmūzikas žanru balstītas ierakstu kompānijas. Jau labi zināmās, lielās mūzikas industrijas pārsvarā sadarbojās ar jau populāriem soulmūziķiem, bet jaunās soulmūzikas ierakstu kompānijas nodarbojās arī ar jaunu talantu meklēšanu un attīstīšanu.

Septiņdesmitajos gados soulmūzika jau bija mazliet novirzījusies no sākotnējā veidola un dziesmu forma bija citādāka. Soula dziesmās tika iekļauti svarīgi ziņojumi un pats mūzikas stils daudz ko aizguva no rokmūzikas. Souls skāra tādas tēmas kā rasisms, karš, dzīves grūtības utt. Mūzika vairs nebija tika grēcīga un zaimojoša kā sākumā, tāpēc arī šī mūzikas stila kritizētāju skaits saruka.

Vēl vēlāk soulmūzika sāka aizgūt dažādus elementus no fank mūzikas un disko mūzikas stiliem. Kaut gan dziesmu vārdi, dziedāšanas stils un ideoloģija būtiski nemainījās, mūzikas ritms kļuva daudz dinamiskāks un līdzinājās iepriekš minētajiem mūzikas stiliem. Souls jau bija kļuvis ne tikai par afroamerikāņu iecienītu mūzikas stilu, bet masu mūziku, kas kļuva arvien komerciālāka un pieejamāka plašākai sabiedrībai.

Arī baltās rases pārstāvji sāka izpildīt šo mūzikas stilu. Protams, tas izmainīja soula dziesmu vēstījumu, jo tādas tēmas kā rasisms un dzīve geto, kā arī sākotnējās gospeļu tēmas baltajai rasei nebija aktuālas. Tā izveidojās atsevišķs soula apakš žanrs – zilo acu blūzs (blue-eyed soul). Arī daudzi citi atsevišķi mūzikas stili radījās, iedvesmojoties no soulmūzikas.

Saoulmūzika mūsdienās eksistē visdažādākajos veidolos. Sākotnējās soulmūzikas dziesmas bieži vien tiek iekļautas arī hip-hopa dziesmās. Daudzi hip-hopa mākslinieki turpina attīstīt sākotnējo soulmūzikas ideju – apvienot gospeļus ar mūsdienu mūziku. No sākotnējiem soula novirzieniem, mūsdienās populāri ir, piemēram, Detroitas souls, dziļais souls, Foladelfijas souls, psihodēliskais souls u.c.

Soulmūzika, kas radusies pēc deviņdesmitajiem gadiem tiek dēvēta par neo-soulu vai jauno soulu. Kaut gan arī neo-soulā tiek saglabāti sākotnēji gospeļa dziesmu elementi, salīdzinota r šī mūzikas žanra pirmsākumiem, tam ir daudz modernāks ritms, kas nedaudz līdzinās hip-hopam.