Mūzikas licenzēšana

Tāda mūzikas industrijas daļa, kā mūzikas licenzēšana bieži vien mūzikas klausītājiem ir nesaprotama vai pat pilnībā nezināma, tomēr tā ir ļoti svarīga. Tā sastāv no autortiesību pieteikšanas un aizsargāšanas profesionālu mūziķu radītām dziesmā un citiem radošiem darbiem. Prasti šo industrijas daļu regulē autortiesību likums, kas ir atšķirīgs dažādās valstīs un reģionos. Ar mūzikas licenzēšanu parasti nodarbojas īpašas organizācijas. Šīs organizācijas pieprasa, autoratlīdzību, ja tiek izmantota konkrētā mūziķa radītās dziesmas vai citi darbi komerciālos nolūkos, tomēr arī pašiem mūziķiem un viņu menedžeriem ir jāuzņemas atbildība par radošo darbu aizsargāšanu.

Autoratlīdzība darbojas tikai uz patentētiem darbiem. Patents ir ekskluzīvas, valsts garantētas monopoltiesības uz izgudrojumu noteiktā laika periodā. Ar patentēšanu nodarbojas juridiska rakstura institūcijas, bet pirms patentēšanas ir jāpārbauda vai šāds intelektuālais īpašums jau nepastāv. Ja patents ir iegūts, mūziķis var saņemt autoratlīdzību, sadarbojoties ar mūzikas licenzēšanas organizācijām.

Dauzi mūzikas klausītāji neizprot mūzikas un dziesmu licenzēšanas būtību, tāpēc šis process var būt ļoti sarežģīts. Mūzikas licenzēšanas organizācijas bieži vien nodarbina daudzus ārštata darbiniekus, lai nodrošinātu to, ka tiek maksātas autoratlīdzības, bet ir diezgan grūti izvērtēt, kuros gadījumos mūzikas atskaņotājiem ir jāmaksā atlīdzības un kuros nav. Ne vienmēr ir iespējams viennozīmīgi izvērtēt, vai mūzika tiek atskaņota personīgās izklaides nolūkos, vai komerciālos nolūkos.

Mūsdienās ir iespējams arī maksāt autoratlīdzību konkrētam izpildītājam. Arī šī sadarbība notiek ar mūzikas licenzēšanas organizāciju starpniecību. Piemēram, viesnīcu ķēde var noslēgt līgumu ar konkrēto mūzikas licenzēšanas kompāniju, par konkrēta mākslinieka dziesmu izmantošanu. Tas dod viesnīcu ķēdei atļauju izmantot visas mākslinieka dziesmas un citus radošos darbus visās viesnīcās. Papildus viesnīcu ķēde var maksāt arī neatkarīgo autoratlīdzību, lai varētu atskaņot arī citu mūziķu dziesmas.

Uzņēmumiem un privātpersonām, kuri nemaksā par licenzētas mūzikas izmantošanu, var draudēt dažādi specifiski tiesas procesi. Licenzētas mūzikas izmantošana ietver, piemēram, mūzikas atskaņošanu vai licenzētu dziesmu dziedāšanu publiskās vietās, karaoke dziedāšanu u.c. Tas var beigties ar ļoti lielu saoda naudu maksāšanu, atkarībā no konkrētās valsts likumdošanas, tomēr kā jau tika minēts, likums var diezgan viegli apiet, jo ir grūti precīzi nodefinēt, kuros gadījumos ir nepieciešams maksāt autoratlīdzību un kuros nav.

Ja mūzika tiek atskaņota publiski caur radio vai televīziju, mūzikas atskaņotāji bieži vien neuzskata, ka viņiem būtu jāmaksā autoratlīdzība, jo viņiem ir tiesības brīvi izvēlēties kādas radiostacijas vai televīzijas kanālus izmantot, pat tad, ja tas notiek publiski. Vairumā šādu gadījumu, mūzikas atskaņotāji cenšas visu atbildību novelt tieši uz televīziju vai radio. Dažās valstīs tiešām šādos gadījumos autoratlīdzība ir jāmaksā tieši mūzikas piegādātājam, nevis atskaņotājam, turklāt viņiem ir jāievēro vēl stingrākas prasības.

Sīkāku informāciju par mūzikas licenzēšanu un autoratlīdzības maksāšanu vai saņemšanu var uzzināt izpētot katras konkrētās valsts autortiesību likumu un runājot ar pārstāvjiem no mūzikas licenzēšanas organizācijā, jo noteikumi un naudas summas dažādos gadījumos var būt pat ļoti atšķirīgas. Visiem mūzikas radītājiem un mūzikas izmantotājiem, komerciālos nolūkos, vajadzētu būt lietas kursā par visu, kas saistīts ar autortiesībām.

Autoratlīdzības maksāšana neattiecas uz privātpersonām, kas klausās mūziku privātos nolūkos, bet citādāk noteikti ir jāievēro autortiesību likumā noteiktā procedūra, lai droši varētu atskaņot mūziku. Kaut arī likumus vairumā gadījumu var viegli apiet, no autoratlīdzības maksāšanas izvairīties nevajadzētu, jo tā tomēr ir intelektuālā īpašuma zādzība.