Rokmūzikas apakšžanri

Roks ir mūzikas stils, kas kļuva populārs divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados Amerikas Savienotajās Valstīs un mazliet vēlāk Eiropā. Rokmūzikas stils ir cieši saistīta ar rokenrolu, tomēr tas nav pilnīgi viens un tas pats. Rokenrols ir senāks mūzikas stils, kas ir rokmūzikas izcelsmes pamatā. Rokmūzika ir ietekmējusies arī no r&b un citiem pirms tam labi zināmiem mūzikas stiliem, bet rokmūzika izcēlās tieši ar izteiktu bungu un ģitāras spēli muzikālajā pavadījumā un spēcīgu vokālu. Laika gaitā rokmūzikai ir izveidojušies ļoti daudzi apakš žanri jeb apakšstilbi, kas pēc skanējuma un ideoloģijas var būt pat ļoti atšķirīgi.

 

Poproks ir viens no vecākajiem rokmūzikas apakš žanriem. Sākotnēji tas tika uzskatīts par maigāku alternatīvu rokenrolam, bet vēlāk ar terminu poproks saprata visu rokmūziku, kas bija komerciāla, pieejama plašai sabiedrībai un galvenokārt orientēta uz jauniešu auditoriju. Pops un roks pat tika nošķirti kā divi pilnīgi atšķirīgi mūzikas stili, tomēr poproks un tradicionālais roks pēc sava skanējuma, muzikālajā pavadījumā izmantotajiem mūzikas instrumentiem un pat dziesmu tekstu tematiku ir ļoti līdzīgi. Zināmākie poproka pārstāvji ir Eltons Džons, Pols Makartnijs, Pīters Fremptons u.c.

 

Grandžroks ir rokmūzikas apakš žanrs, kurš izveidojās sešdesmitajos gados. Tas ir smagāks un netīrāks rokmūzikas novirziens. Savu nosaukumu šis mūzikas apakš stils ir ieguvis tāpēc, ka sākotnēji tā pārstāvji savu mūziku praktizēja, spēlējot piemājas garāžā. Grandžroka dziesmu tekstos galvenokārt dominēja tēmas par vidusskolas laiku grūto dzīvi, attiecībām, krāpšanu utt. Grandžroka vokāls ir smags, kas bieži vien robežojas kliegšanu. Grandžroka muzikālais pavadījums variēja no vienkāršiem, viena akorda skaņdarbiem, līdz pat ļoti sarežģītiem skaņdarbiem. Vēlāk šis mūzikas stils mainījās un kļuva arvien dažādāks. The Sonics, The Rievieras, The Sootages u.c.

 

Blūzroks ir rokmūzikas apakš žanrs, kurš pamatā radies Lielbritānijā, galvenokārt ietekmējoties no britu blūza. Šī blūza mūzika tika papildināta ar lielāku skaņas amplitūdu un jau iepriekš izmantotajiem mūzikas instrumentiem tika pievienota elektriskā ģitāra, kas skaņdarbos bieži vien dominēja. Sākotnējais brūzroks atgādināja džeza mūziku. Arī blūzrokam bija izteiktas garas, improvizētas instrumentu spēles. Vēlāk blūzroks izplatījās arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ietekmēja blūzroka turpmāko attīstību. Septiņdesmitajos gados blūzroks bija kļuvis daudz smagāks un ar izteiktām netīrām ģitāras spēlēm. Par populārākajiem blūzroka pārstāvjiem var uzskatīt tādas grupas kā Led Zeppelin, Deep Purple, ZZ Top u.c.

 

Psihodēliskais roks ir rokmūzikas apakš žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Tam ir ļoti skaidra izcelsme. Šo terminu ieviesa un mūzikas stilu aizsāka grupa Holy Modal Rounders, ar savu dziesmu Hesitation Blues. Vēlāk arī citas grupas pieskaitīja sevi pie psihodēliskā roka pārstāvjiem. Psihodēliskā roka galvenā iezīme ir centieni atdarināt sajūtas, kādas tiek gūtas, izmantojot psihotropās vielas. Šo žanru ir grūti raksturot, jo muzikālā pavadījuma ziņā tas ir ļoti dažāds, bet vārdi bieži vien ir saistīti ar psihotropo vielu lietošanu tiešā veidā vai izsakoties abstrakti. Pie šī apakš žanra var pieskaitīt tādus roka mūziķus kā The Byrds, Pink Floyd, The Yardbirds, Grateful Dead u.c.

 

Vēl pastāv arī ļoti daudzi citi rokmūzikas apakš žanri kā, piemēram, folkroks, kantrīroks, progresīvais roks, džezroks, glamroks, smagais roks, maigais roks utt. Vēlāk arī šie apakš žanri savā starpā ir viens no otra ietekmējušies radot arvien jaunas un nebijušas rokmūzikas skaņas. Un ja nu tu vēl neesi eigādājies labākās skaņu plates tad to vari izdarīt paņemot interneta kredītu (online sesxebi) kas nemaz nebūs dārgi un ko tu ātri vien varēsi atmaksāt!

Raksts tapis sadarbībā ar Zcredit.eu/ge/

Kas ir soulmūzika?

Soulmūzika jeb souls ir populārs mūzikas stils, kuru ir radījuši afroamerikāņu mūziķi divdesmitā gadsimta vidū. Par soulmūzikas radītājiem tiek uzskatīti tādi mūziķi kā Džeimss Brauns un Rejs Čārlzs. Viņi apvienoja līdz tam labi zināmo gospeļmūziku ar džezu un r&b, lai radītu pirmās soulmūzikas skaņas. Tā kā gospeļi ir baznīcas mūzika, soulmūziku daudzi tajā laikā kritizēja un uzskatīja par nepieņemamu, jo gospeļu dziedāšana soulam raksturīgajā skanējumā bija zaimojoša. Gospeļi bija viens no būtiskākajiem afroamerikāņu ieguldījumiem kristietībā un šo dziesmu sasaistīšana ar seksu, mīlestību, sievietēm un citām grēcīgām lietām tajā laikā bija ļoti riskanta, tomēr daudzi soulmūziku pieņēma un tā kļuva pat ļoti populāra.

Soulmūzika ik strauji guva popularitāti tieši atšķirīgā rakstura dēļ. Tai raksturīgs viegli iegaumējams ritms, kas var tikt papildināts ar ritmiskiem aplausiem un improvizētas ķermeņa kustības. Vēl soulmūziķi bieži izmantoja sasaukšanos ar kori, bekvokālistiem vai klausītājiem, lai dažādotu savu dziedājumu. Protams, vēl viena neatņemama soulmūzikas sastāvdaļa ir ļoti spēcīgs, intensīvs vokāls. Ne katrs var dziedāt soulu, jo šim mūzikas stilam ir nepieciešams ļoti īpatnējs balss tembrs.

Soulmūzikai ātri vien radās vairāki veidi un apakš stili. Gospeļu mūzika tika apvienota ne tikai ar r&b, bet arī ar rokenrolu un citiem mūzikas stiliem. Daudzas mūzikas ierakstu kompānijas sāka noslēgt līgumus ar soulmūziķiem un pat tika radītas jaunas, tieši uz soulmūzikas žanru balstītas ierakstu kompānijas. Jau labi zināmās, lielās mūzikas industrijas pārsvarā sadarbojās ar jau populāriem soulmūziķiem, bet jaunās soulmūzikas ierakstu kompānijas nodarbojās arī ar jaunu talantu meklēšanu un attīstīšanu.

Septiņdesmitajos gados soulmūzika jau bija mazliet novirzījusies no sākotnējā veidola un dziesmu forma bija citādāka. Soula dziesmās tika iekļauti svarīgi ziņojumi un pats mūzikas stils daudz ko aizguva no rokmūzikas. Souls skāra tādas tēmas kā rasisms, karš, dzīves grūtības utt. Mūzika vairs nebija tika grēcīga un zaimojoša kā sākumā, tāpēc arī šī mūzikas stila kritizētāju skaits saruka.

Vēl vēlāk soulmūzika sāka aizgūt dažādus elementus no fank mūzikas un disko mūzikas stiliem. Kaut gan dziesmu vārdi, dziedāšanas stils un ideoloģija būtiski nemainījās, mūzikas ritms kļuva daudz dinamiskāks un līdzinājās iepriekš minētajiem mūzikas stiliem. Souls jau bija kļuvis ne tikai par afroamerikāņu iecienītu mūzikas stilu, bet masu mūziku, kas kļuva arvien komerciālāka un pieejamāka plašākai sabiedrībai.

Arī baltās rases pārstāvji sāka izpildīt šo mūzikas stilu. Protams, tas izmainīja soula dziesmu vēstījumu, jo tādas tēmas kā rasisms un dzīve geto, kā arī sākotnējās gospeļu tēmas baltajai rasei nebija aktuālas. Tā izveidojās atsevišķs soula apakš žanrs – zilo acu blūzs (blue-eyed soul). Arī daudzi citi atsevišķi mūzikas stili radījās, iedvesmojoties no soulmūzikas.

Saoulmūzika mūsdienās eksistē visdažādākajos veidolos. Sākotnējās soulmūzikas dziesmas bieži vien tiek iekļautas arī hip-hopa dziesmās. Daudzi hip-hopa mākslinieki turpina attīstīt sākotnējo soulmūzikas ideju – apvienot gospeļus ar mūsdienu mūziku. No sākotnējiem soula novirzieniem, mūsdienās populāri ir, piemēram, Detroitas souls, dziļais souls, Foladelfijas souls, psihodēliskais souls u.c.

Soulmūzika, kas radusies pēc deviņdesmitajiem gadiem tiek dēvēta par neo-soulu vai jauno soulu. Kaut gan arī neo-soulā tiek saglabāti sākotnēji gospeļa dziesmu elementi, salīdzinota r šī mūzikas žanra pirmsākumiem, tam ir daudz modernāks ritms, kas nedaudz līdzinās hip-hopam.

Kas ir regejs?

Daudziem cilvēkiem ir ļoti vispārīgas zināšanas par tādu mūzikas stilu kā regejs. Protams, lielākā daļa cilvēku ir dzirdējuši par tādu regeja izpildītāju kā Bobs Mārlijs, kā arī zina, ka šī mūzika tiek plaši pārstāvēta Jamaikā, bet attiecībā uz šīs mūzikas skanējumu, izcelsmi un citiem aspektiem, priekšstats bieži vien ir maldīgs.

Regejs ir mūzikas stils, kas izveidojies Jamaikā, apvienojoties diviem citiem līdzīgiem Jamaikas mūzikas stiliem – ska un rocksteady. Regeju no citiem mūzikas stiliem var atšķirt pēc muzikālā pavadījuma ritma un vienkāršajām akordu progresijām. Dziesmu vārdi parasti tiek izpildīti angļu valodā, bet ar jamaikiešu dialektu. Populārākie regeja izpildītāji ir Bobs Mārlijs un grupa The Wailers.

Kaut gan regejs ir cēlie no jau minētajiem ska un rocksteady mūzikas stiliem, tas ir ietekmējies arī no amerikāņu izcelsmes mūzikas stiliem, kā, piemēram r&b, džeza un mento. Regejs, kā atsevišķs mūzikas žanrs tika atzīts tikai divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados. Par pasaulē pirmo ierakstīto regeja mūzikas dziesmu tiek uzskatīts grupas The Pioneers dziesma „Long Shot Bus’ Me Bet”, kas iznāca 1967. gadā.

Regejam ir raksturīgs ļoti īpatnējs ritms. Tas ir četru ceturtdaļu ritms ar uzsvaru uz sitiena beigām. Daudzas uzsvērtās skaņas tiek spēlētas uz ģitāras vai bungām, kas piedod regeja mūzikai izteiktu Āfrikas tradicionālās mūzikas noskaņu. Sitieni pārsvarā tiek nodrošināti ar dažāda veida bungām, piemēram, moderno bungu komplektu, timbalēm, timpāniem, mazajām bungā un tradicionālajām afrikāņu bungām. Akordu struktūra regejā ir slāņveida. Tas nozīmē, ka bungu sitieniem pa virsu skan akustiskā ģitāra, basģitāra, ērģeles, klavieres vai citi taustiņ instrumenti. Daudzas regeja grupas izmanto arī pūšamos mūzikas instrumentus, kā, piemēram, saksofonu, trompetes, trombonus, lai mūzika kontrastētu ar vokālu.

Kā jau tika minēts, regeja dziesmas pārsvarā tiek izpildītas angļu valodā, bet Jamaikas vietējā izloksnē, ko amerikāņu angļu valodas un britu angļu valodas pārzinātājiem bieži vien ir grūti saprast. Dziesmu vārdi bieži aizskar tādu tēmu kā rastafari. Rastafari ir reliģija. Rastas tic, ka Etiopijas imperators Haile Selasije I (Ras Tafari, Jah) ir Dieva inkarnācija jeb Mesija, kas vadīs visus Āfrikas iedzīvotājus un visas pasaules melnādainos iedzīvotājus uz brīvību. Šī reliģija ir izplatīta Jamaikā un tajā tiek atbalstīta marihuānas lietošana. Arī tā ir ļoti izplatīta tēma regeja mūzikā. Arī slavenais regeja mūzikas izpildītājs Bobs Mārlijs bija rastafari reliģijas praktizētājs, tāpēc arī visa regeja mūzika bieži vien tiek saistīta ar marihuānas lietošanu, bet mūsdienās regejs pārstāv arī daudzas citas tēmas.

Vēlāk no regeja attīstījās arī daudzi citi atsevišķi mūzikas žanri, kas tagad pasaulē ir vēl populārāki par pašu regeju. Piešiem mūzikas stiliem pieder, piemēram, hip-hops, ragga, britu regejs, dancehall u.c.

Pārsvarā regeja mūziku asociē ar jaunību, dumpīgumu, rupjībām un Jamaikas ielu kultūru. Kad regejs kļuva populārs visā pasaulē, ne tikai Jamaikā un Ziemeļamerikā, tā tematika kļuva mazliet citādāka. Saglabājās tā skarbā daba un mazliet tika saglabāti arī daži elementi no rastafari reliģijas, bet tika aizskarti arī baltās rases pārstāvjiem raksturīgi temati.

Kopumā var teikt, ka regejs tomēr vēl joprojām pamatā pārstāv Jamaikas kultūru un rastafari reliģiju, bet tas vairāk ir ārējais tēls. Pati mūzika un dziesmu vārdi ir ļoti dažādi un nu jau regejs pārstāv visdažādākās tēmas un tas tiek izpildīts dažādās valodās.

Kas ir r&b?

R&b mūsdienās ir ļoti populārs mūzikas žanrs. Daudzos popmūzikas topu augšgalos var atrast r&b izpildītājus un viņu dziesmas, tomēr šis stils ir unikāls. Tam ir atšķirīgs skanējums un vēstījums no citiem populārās mūzikas stiliem. Kaut gan mūsdienu r&b mūzika ievērojami atšķiras no tās oriģinālā skanējuma, ikvienam vajadzētu atšķirt r&b no citiem popmūzikas stiliem.

R&b nozīmē ritms un blūzs, tātad ir skaidrs, ka šī mūzikas žanra izcelsme ir cieši saistīta ar blūza mūziku. Arī r&b mūzika sākotnēji pārstāvēja afroamerikāņu rasi un tā galvenokārt bija mērķēta tieši uz afroamerikāņu auditoriju. Arī r&b mūzikā tika pārstāvētas dažādas, tieši afroamerikāniem, aktuālas problēmas, tomēr tas nav tieši tas pats, kas blūzs. R&b ir ļoti daudzu mūzikas stilu apvienojums. Tas sevī iever gan gospeļu, gan džeza, gan blūza elementus. Mūsdienās r&b mūzika ir ietekmējusies arī no vēl citiem mūzikas stiliem padarot r&b par ļoti daudzveidīgu žanru.

R&b mūzika ir radusies Amerikas Savienotajās Valstīs. Kaut gan r&b mūzika tiek radīta jau samērā sen, oficiāls termins, tika ieviests tikai divdesmitā gadsimta četrdesmitajos gados. Sākotnēji r&b mūzikas žanrs tika dēvēts vienkārši par melnādaino mūziku. Par šī mūzikas stila aizsācējiem un oriģinālā skanējuma populārākajiem izpildītājiem tiek uzskatīti tādi mākslinieki kā Bo Didlijs un Čaks Berijs. Sākotnēju r&b dziesmu muzikālajā pavadījumā dominēja metāla pūšamie instrumenti, kā arī bungas un klavieres. Principā muzikālais pavadījums bija ļoti līdzīgs blūza mūzikas muzikālajam pavadījumam, bet r&b mūziķi izmantoja smagākas skaņas un vienmērīgāku ritmu. Piecdesmitajos gados r&b dziesmu vārdi kļuva daudz pavedinošāki, kā arī dziedāšana tika papildināta ar seksuālām dejām. Mūzikas instrumentiem vēlāk arī pievienojās basģitāra, kas padarīja mūzikas skanējumu vēl savdabīgāku. Sešdesmitajos gados no r&b mūzikas attīstījās soulmūzikas žanrs. Pastāvēja uzskats, ka soulmūzika ir jauns r&b skanējums, tomēr vēlāk šie abi žanri attīstījās atsevišķi.

R&b mūzika sāka ievērojami mainīties un komercializēties septiņdesmitajos gados, kad ļoti populāra bija disko mūzika un dejošana. Tādi mūziķi kā Maikls Džeksons un Kvinsijs Džonss sāka izmantot elektroniskos mūzikas instrumentus, kas mainīja oriģinālo r&b skanējumu. arī r&b lielā mērā kļuva par deju mūziku ar daudz plūstošāku skanējumu. Tātad, lielu ietekmi r&b attīstībā ir devusi arī disko mūzika un fank mūzika. Vēlāk r&b mūzikai tika pievienoti arī hip-hopa elementi (galvenokārt rims), kas r&b padarīja tādu, kāds tas ir mūsdienās. Šī oriģinālās r&b mūzikas apvienošana ar citiem mūzikas stiliem izraisīja mūzikas žanra sadalīšanos vairākos apakš žanros.

R&b mūzikas žanrs laika gaitā ir ievērojami mainījies un tam ļoti daudzi atšķirīgi skanējumi, bet kopumā r&b mūzikā arī mūsdienās pārstāv līdzīgas tēmas, kā sākotnēji. Izplatītas ir arī dziesmas par dažādām, ar rasismu saistītām, problēmām, bet daudz biežāka r&b dziesmu tematika ir mīlestība, attiecības un dejošana. Mūsdienās r&b nav tikai melnādaino mūzika. Ir sastopami arī ļoti daudzi baltādainie izpildītāji. Muzikālais pavadījums ir kļuvis daudz būtiskāks. Arī mūsdienās dominē vienmērīgs ritms, bet tiek izmatoti vairāki mūzikas instrumenti, lai skaņu padarītu daudzslāņainu. Daudzi r&b mūziķi arī izmanto elektroniskos mūzikas instrumentus. R&b mūzika mūsdienās ir daudz „lipīgāka” un piemērotāka dejošanai.