No kā sastāv modernā mūzikas industrija?

Mūsdienās mūzikas klausīšanās ir daļa no daudzu cilvēku ikdienas, bet tas, ko viņi izmanto, jeb saņem (videoklipi, dziesmas, koncerti u.c.) ir tikai mūzikas industrijas redzamā daļa. Lai radītu vienu dziesmu, videoklipu vai noorganizētu koncertu pasaules līmeņa izpildītājam, tiek iesaistīti un nodarbināti vairāki simti vai pat tūkstoši cilvēku. Mūzikas industrija mūsdienās ir loti plaša un sarežģīta.

Protams, tā nav bijis vienmēr. Mūzika ir pastāvējusi jau kopš cilvēces rašanās brīža, bet par mūziku, kā par industriju var sākt runāt tikai no 15. gadsimta, kad parādījās pirmās mūzikas atskaņošanas iekārtas un ierakstīšanas iespējas. Šajā laikā, gan galvenais mūzikas industrijas produkts, vēl joprojām bija dzīvā mūzika un nošu pieraksti. Modernās mūzikas industrija sāka attīstīties tikai aptuveni divdesmitā gadsimta četrdesmitajos gados, kad mūzikas ieraksti kļuva par galveno produktu mūzikas industrijā. Līdz ar to sāka attīstīties arī daudz nopietnāka ierakstu kompāniju darbība. Kopš deviņpadsmitā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem visu mūzikas industriju sāka pārvaldīt lielās ierakstu kompānijas, kas spēja nodrošināt mūziķiem kvalitatīvus mūzikas iekastus. Pārsvarā tikai tie mūziķi, kas ir noslēguši līgumus ar lielākajām ierakstu kompānijām, spēj gūt ievērojamus panākumus modernās mūzikas industrijā.

Pēc definīcijas mūzikas industrija ir mūzikas izpildīšanas, ierakstīšanas un pārdošanas bizness. Arī mūsdienās mūzikas industriju pārstāv ierakstu kompānijas un privātie mūziķi, kas pelna naudu ar mūzikas rakstīšanu, izpildīšanu, pārdošanu, mūzikas video klipiem, koncertiem utt. Konkrēta pienākumu sadale katrā gadījumā ir individuāla, bet mūzikas industrijā ir iesaistītas tādas personas kā dziesmu vārdu autori, mūzikas autori, izpildītāji (vokālisti, mūzikas instrumentu spēlētāji, bekvokālisti u.c.), mūzikas ierakstu izdevēji, producenti, ierakstu studijas, inženieri, mazumtirdzniecības mūzikas ierakstu pārdevēji, tiešsaistes mūzikas straumētāji, izpildītāju tiesību aizsardzības kompānijas u.c. Liela nozīme ir arī organizācijām un uzņēmumiem, kas translē mūziku un popularizē mūzikas izpildītājus. Tās ir, piemēram, mūzikas televīzijas programmas, radio stacijas, dažādas mūzikas satraumēšanas vietnes, kā arī mūzikas žurnāli. Protams, ir vairākas personas un uzņēmumi, kas ir saistīti ar mūzikas radīšanu un izplatīšanu netiešā veidā, piemēram, tūrisma aģentūras, kuras organizē koncertu tūres, reklāmu kompānijas, kas veido mārketingu u.c. Kā jau tika minēts, vairumā gadījumu mūzikas izpildītāji ir tikai šīs industrijas redzamā daļa, bet ierakstu kompānijas ir visa mūzikas radīšanas un pārdošanas procesa pamats, tomēr arī pats mūziķis var uzņemties arī lielu daļu no ierakstu kompāniju darba.

Pārsvarā galvenie vokālisti jeb dziedātāji tikai izpilda dziesmas vokālo daļu. Tas nozīmē, ka visu pārējo darbu, sākot no mūzikas komponēšanas un vārdu rakstīšanas, līdz mūzikas popularizēšanai un pārdošanai, veic citi cilvēki, kas pārsvarā ir ierakstu kompāniju darbinieki, vai arī sadarbojas ar tām. Atsevišķos gadījumos, arī paši dziedātāji ir gan vārdu, gan mūzikas autori, kā arī paši patur tiesības veidot savu tēlu. Tādā gadījumā viņi paši var izvēlēties, kādas dziesmas izpildīs kas izpildīs šo dziesmu mūziku, kādi būs mūzikas videoklipi, kādi būs koncerti utt., bet organizatorisko darbu vienalga veic vai nu viņu privātie menedžeri un citi darbinieki, vai ierakstu kompānijas.

Šis mūzikas bizness var būt pat ļoti ienesīgs, ja vien industrijas pārstāvji zina, ko vēlas klausītāji un ja viņiem ir arī iespējas sasniegt lielu klausītāju auditoriju. Lielākās mūzikas ierakstu kompānijas un mūzikas izpildītāji nopelna pat vairāku miljardus eiro gadā, tāpēc šajā industrijā ir izteikta ļoti liela konkurence. Mūziķiem ir jāspēj sevi pierādīt, lai ierakstu kompānijas vēlētos noslēgt ar tiem līgumus, savukārt pašām ierakstu kompānijām ir jāattīsta viņu talants un jāpiesaista vai jāspēj noturēt pie sevis jau labi zināmus mūziķus.

Par spīti minētajām summām, kādas var nopelnīt mūzikas industrijā, tas pavisam noteikti nav viegls peļņas veids nevienam no tajā iesaistītajām personām. Mūzikas radīšana ir ļoti grūts un arī riskants darbs, jo nekad garantijas par to, ka sabiedrībai, konkrētā mūzika liksies saistoša.